Karstā joga | Nava Yoga

Karstā joga

06.08.2018

Lai arī šogad vasara mūs lutina ar tveicīgām, saules apmirdzētām dienām un tropiski burvīgām naktīm, mēs, “Pērkam Kopā” komanda, devāmies eksotiskā sajūtu ceļojumā, baudot Senās Indijas noslēpumainās bagātības un uz savas ādas izmēģinot vienu no neparastākajiem jogas veidiem – karsto jogu NAVA. Piedāvājam arī Tev ielūkoties karstās jogas būtībā, smelties interesantas zināšanas un iedvesmoties jaunai pieredzei, lasot interviju ar jogas pasniedzēju Dainu Liepiņu.

Pastāsti – kā Tu atradi savu ceļu līdz jogai? 

Pēc profesijas esmu audzinātāja pirmskolas iestādē. Kad mūsu ģimene pārcēlās uz Līgatni, sāku strādāt par ritmikas skolotāju. Reiz skolēnu māmiņas mani uzrunāja un aicināja kādu nodarbību novadu arī viņām. Tā sākās mana pasniedzējas prakse. Sākotnēji ieguvu aerobikas instruktora sertifikātu, pēcāk pamatīgākas zināšanas apguvu toreizējā Fizkultūras institūtā (tagadējā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija). Divdesmit gadi pagāja vadot dažāda veida aerobikas nodarbības un apmeklējot kvalifikācijas celšanas kursus, kuros ik pa laikam tika prezentētas pilates un joga. Tas mani pamazām ieinteresēja, līdz 2007. gadā sāku strādāt „Labo Sajūtu Laboratorijā” par jogas pasniedzēju. Sākumā zinības apguvu pašmācības ceļā, pēc tam izgāju Baltijas Jogas skolu „Gundega”. Tā jogu pasniedzu jau desmit gadus, un tā nebeidz mani pārsteigt!

Lai arī vārds joga mūsdienās sastopams teju uz katra stūra, tās nozīme bieži vien nav līdz galam izprasta. Kamēr vieni to redz kā vingrojumus fiziskās veselības uzlabošanai, citiem tā nozīmē iesaistīšanos kādā garīgā praksē vai pievienošanos noteiktai reliģijai. Kā tas ir patiesībā?

Joga ir sena filozofijas, garīgās pilnveides un veselības sistēma. Pirmās liecības par to atrastas Indas upes krastā, tagadējā Afganistānas teritorijā, aptuveni 2600 gadus pirms mūsu ēras. Tā bija māla plāksne, uz kuras attēlots lotosa pozā sēdošs dievs Šiva un tam apkārt esoši džungļu zvēri, kas simboliski nozīmē skolotāju un viņa zināšanu nodošanu mācekļiem, kā arī vienotību ar dabu. Pašos pirmsākumos zināšanas par jogu bija slepenas – tikai skolotājs varēja izlemt, vai māceklis ir cienīgs tās saņemt. Tajos laikos zināšanas tika nodotas mutiski, nekādu pierakstu nebija.

 

''Pats vārds joga tiek tulkots kā “savienošana”, “veseluma radīšana”, kas arī bija senās jogas mērķis – sasniegt veselumu, saplūst ar dievišķo Absolūtu.''

 

Tai ir vēl daudz citas nozīmes, taču manī visvairāk atsaucās mana skolotāja Vinaja Čaitanja formulējums: “Joga ir absolūta vidus pozīcija starp horizontāli un vertikāli.” Konkrētāk – tas ir veids, kā cilvēks var dzīvot harmonijā pats ar sevi, attīstot savu ķermeni un prātu. Mūsdienās joga visbiežāk tiek praktizēta ar mērķi pozitīvi ietekmēt savu fizisko ķermeņa veselību, taču, sākot pildīt jogas pozas, sākas arī sevis izzināšanas ceļš. Elpošanas vingrinājumi sniedz spēku un enerģiju, vienlaikus nomierinot un padarot prātu vērīgu un klusu, kas, savukārt, jau noved pie meditācijas pieredzes.

Tātad tā joga, kas tika praktizēta senos laikos, atšķiras no mūsdienām?

Jā. Toreiz joga nebija tikai nodarbība darba dienu vakaros – tas bija dzīvesveids. Mācekļi bieži vien visu mūžu pavadīja pie sava skolotāja, nepārtraukti mācoties un pilnveidojoties. Ar jogu drīkstēja nodarboties tikai tad, ja ķermenis pirms tam bija pilnībā attīrīts, tika veiktas speciālas procedūras. Mūsdienās viss ir citādi – mēs dzīvojam sabiedrībā, mūsu domāšana, ēšanas paradumi un dienas režīms ir krasi atšķirīgs no seno jogu dzīves ritma. Visbiežāk uz jogas nodarbību atnākam pēc spraigas darba dienas ar strauktu prātu par lietām, kuras neesam paspējuši izdarīt, dusmojoties par sastrēgumiem, saēdušies neveselīgas lietas un tamlīdzīgi. Mēs esam tālu no tā iekšējā miera un ķermeņa tīrības, ar kādu būtu jāuzsāk jogas prakse, tomēr tas nenozīmē, ka visam jāatmet ar roku.

 

''Es dzīvoju “parasta” cilvēka dzīvi, taču joga liek man justies labi un sniedz iespēju dzīvot pilnvērtīgi – gadiem ejot secinu, ka to, ko nevarēju izdarīt trīsdesmit gados, varu savos piecdesmit, es jūtos enerģijas un spēka pilna.''

 

Ja rodas interese padziļināti doties preim šīm senajām zināšanām, tad iedrošinu to darīt, taču jāņem vērā, ka var nākties atteikties no saviem priekšstatiem un līdzšinējām domām… Tomēr arī Indijā jogas filozofijas atšķiras, ir dažādi ceļi, ne vienmēr skolotāju uzskati sakrīt. Taču neviens nestāv otram pretim, katram ir tiesības izvēlēties savu, jo joga vairāk vai mazāk balstās uz katra personīgo pieredzi. Tāpat, lai gan joga viennozīmīgi saistās ar hinduismu un Indijas zemi, ir caurvīta ar senajiem mītiem un dievībām, tai tomēr nav noteiktas reliģiskās piederības. Ja tu nodarbojies ar jogu, tas nenozīmē, ka uzreiz pievienojies kādai svešai ticībai. Mūsdienās joga primāri kalpo fiziskās veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Kas būtu jāņem vērā, ja cilvēks izvēlas sākt nodarboties ar jogu?

Vispirms ir svarīgi sev uzdot jautājumu – kāpēc es to vēlos? Kāds ir mans mērķis? Jogai ir dažādi virzieni, tādēļ priekšnoteikums ir saprast, kāds ir vēlamais rezultāts. Vai es gribu iemācīties sēdēt špagatā, iegūt veselu muguru vai nostiprināt ķermeni? Varbūt gribu nodarboties ar jogu, lai rastu iekšēju mieru? Kad motivācija ir atrasta, varam doties tālāk un piemeklēt atbilstošas nodarbības. Protams, svarīgi izvērtēt arī savu veselības stāvokli un, ja nepieciešams, konsultēties ar ārstu.

Kā jau minēji, jogai ir dažādi veidi, un viens no tiem ir karstā joga. Kas tā ir?

Vingrinājumu ziņā karstā joga ne ar ko neatšķiras no tradicionālās Hatha jogas. Galvenais uzsvars Hatha jogā tiek likts uz mugurkaula veselību, mierīgu un kontrolētu elpu un netraucētas dzīvības enerģijas plūsmas nodrošināšanu. Katrs vingrinājums iedarbojas uz konkrētu ķermeņa daļu, orgānu vai orgānu grupu, un, lai sasniegtu maksimāli pozitīvu efektu, pozu jeb fizisku vingrinājumu izpilde tiek kombinēta ar elpošanas kontroli. Tas ir visplašāk pārstāvētais jogas virziens.

 

''Karstās jogas nodarbības atšķiras ar to, ka telpā tiek uzturēta aptuveni + 32°C  temperatūra un 60% mitrums – Indijā daba pati sasilda ķermeņa muskuļus un saites, siltums kā dzīvības uguns dziedē gan prātu, gan ķermeni, taču, radot šādu vidi nodarbību telpā, tiek panākts līdzvērtīgs efekts.''

 

Ja cilvēks uz karstās jogas nodarbību atnāk pirmo reizi, mēs vispirms izrunājamies, es aicinu vērot savu pašsajūtu – apsēsties vai apgulties, ja tas nepieciešams, iziet no nodarbību telpas, atpūsties un atkal turpināt. Pārcenšoties, nerespektējot savu pašsajūtu var nodarīt sev pāri un pilnībā iznīcināt vēlmi vēl kādreiz nodarboties ar jogu.

Kāda ir karstās jogas iedarbība? Vai ir kādi gadījumi, kad to nebūtu ieteicams apmeklēt?

Parasti šo jogas virzienu izvēlas cilvēki, kuriem patīk karstums, pirtiņas un dažādi izaicinājumi. Ja siltā laikā tu jūties labi un tev patīk aktīvi kustēties, tad karstā joga ir piemērota tieši tev! Taču, ja labāk dod priekšroku vēsākam laikam un kārtīga svīšana tev nav pa prātam, šādas nodarbības nesniegs prieku, tādēļ iesaku izvēlēties jogu dabiskā vidē, parastā telpā. Protams, lai nodarbotos ar karsto jogu, nepieciešams izvērtēt savu veselības stāvokli – to nedrīkst veikt, ja ir kādas sirds un asinsvadu slimības, paaugstināts spiediens acīs, galvas reiboņi, ādas problēmas (izsitumi, ekzēmas u.c.), svaigas traumas, paaugstināta ķermeņa temperatūra, onkoloģiskas saslimšanas un vēl citas nopietnas veselības problēmas. Šādos gadījumos pavisam noteikti vispirms jākonsultējas ar ārstu. Taču, ja viss ir kārtībā un tu esi gatavs doties karstās jogas piedzīvojumā, lieliski! Tavs organisms par to būs ļoti pateicīgs. Ja runājam par iedarbību – uzsākot jebkuru treniņu, cilvēki, izmantojot speciālus paņēmienus, vispirms iesilda ķermeni. Karstajā jogā tas nav nepieciešams, jo ķermeni sasilda vide.

 

''Siltumā ķermenis atbrīvojas, rodas komforta un miera sajūta, cilvēks atslābinās.''

 

Siltuma iedarbībā atveras ādas poras, aktivizējas svīšana, kuras laikā no organisma tiek izvadīti  sārņi, āda attīrās. Jogas pozas apvienojumā ar karsto vidi iedarbojās uz visām orgnānu sistēmām, vienlaikus palielinot izturību, ķermeņa lokanību un dāvājot fantastisku enerģijas pieplūdumu. Tāpat karstā joga (kā jebkura cita joga) palīdz sakārtot arī emocionālo pasauli, piemēram, cenšoties noturēt līdzsvaru, ir nepieciešams koncentrēties un mācīties uzticēties sev – caur ķemeņa līdzsvaru virzība notiek uz emocionālo un garīgo līdzsvaru. Pildot vingrinājumus un apzināti elpojot, notiek sevis pašizziņa, cik godīgi es darbojos, vai gribu padoties un iziet no pozas vai tieši otrādi – nepadoties un izturēt, pārvarēt grūtības. Tas mūs padara stiprākus. Tomēr nekad nedrīkst aizmirst, kur ir robeža.

Kas jāņem līdzi, dodoties uz karstās jogas nodarbību?

Gluži kā uz jebkuru citu treniņu, līdzi jāņem ērts sporta tērps, vislabāk – krekliņš bez piedurknēm, jo ir ļoti liela svīšana. Nodarbība parasti tiek veikta bez apaviem un zeķītēm, ar plikām pēdām. Vēl līdzi jāņem lielais dvielis, ko uzklāt uz paklājiņa, kā arī dvielis dušai. Ja negribās nest lielas somas, dvieļus iespējams izīrēt uz vietas. Bez maksas pieejams ūdens un tēja.

Studija “Labo Sajūtu Laboratorija”, papildus karstajai jogai, piedāvā vēl daudzas citas aktivitātes. Vai vari pastāstīt par tām vairāk?

Mūsu studija piedāvā visplašāko jogas veidu klāstu – jau iepriekš minēto Hatha jogu, Yin jogu, Kundalini jogu, jogu bērniem, pusaudžiem, grūtniecēm, māmiņām ar bērniem un citas, kā arī vingrošanas nodarbības, gongu vai reiki  meditācijas, seminārus, apmācības, masāžas, uztura, ķermeņa vai Baha ziedu terapijas un vēl daudz citu interesantu lietu, par kurām iespējams uzzināt mūsu mājas lapā. Ja atrodam kādas saistošas lietas, rīkojam meistarklases un aicinām visus gribētājus mums pievienoties, piemēram, nesen smēlāmies jaunas zināšanas aromterapijas un ēterisko eļļu pasaulē.

Paldies, ka dalījies savās zināšanās un pieredzē! Ko Tu vēlētos teikt, lai iedrošinātu cilvēkus sākt nodarboties ar jogu?

Pirmkārt – nebaidīties! Vienkārši sākt un skatīties, kas labāk patīk, kas padodas. Ja ir kādas veselības problēmas vai nav īsti skaidrs, kas notiek ar ķermeni, pirmais solis ir doties pie ārsta vai fizioterapeita, lai saprastu, kas tieši tev ir vispiemērotākais. Ja ir kādas problēmas, pirms nodarbības noteikti par tām jāinformē jogas pasniedzējs.

''Meklējot, uz kuru jogas nodarbību doties, jāizvēlas tā, kas paredzēta iesācējiem – pirmā pieredze ir izšķiroša, tādēļ, ja cilvēks izvēlas advancētu, aktīvu nodarbību, kurai netiek līdzi un nesaprot, kas notiek, visticamāk pēc tās viņš visai jogas padarīšanai atmetīs ar roku.''

 

Lai atrastu sirdij vistuvāko, es iesaku apmeklēt dažādus jogas veidus, izzināt sevi un saprast, kur jūtos vislabāk, kas man ir pieņemams un kas nē, ko no šīs pieredzes vēlos iegūt. Tāpat ir svarīgi atrast pasniedzēju, ar kuru izveidojas emocionāla saderība – neviens nav labāks vai sliktāks, taču mēs, cilvēki, esam dažādi, un tieši tik pat dažādi veidojas mūsu saikne ar līdzcilvēkiem. Jogu iespējams apvienot ar jebkuru sporta veidu – intensīvi trenējoties, muskuļi kļūst ļoti spēcīgi, turklāt, ja pēc slodzes tiek izlaista stiepšanās, tie saīsinās, kas savukārt būtiski ietekmē locītavu kustību amplitūdu. Ik pa laikam starp treniņiem iekļaujot jogas nodarbību, muskuļi atgūst elastību, locītavas atgriežas dabiskajā kustībā un nostiprinās, uzlabojas pašsajūta, un cilvēks ir gatavs ar jaunu enerģiju tiekties pretim vēl labākiem rezultātiem. Joga ir visiem. Pamēģini!

 

P.S. Pačukstēsim, ka tieši šobrīd Tev ir iespēja izmēģināt karsto jogu vai jebkuru citu jogas nodarbību “Labo Sajūtu Laboratorijā” par īpašu cenu sadarbībā ar Pērkam kopā – nenokavē un atrodi savas labās sajūtas! Lai apskatītu piedāvājumu spied šeit: https://www.perkamkopa.lv/lv/atlaizu-kupons/joga-seminars/31980?no_redirect=1&key=GZ1s8Dgi

 

Ar Dainu Liepiņu sarunājās un rakstu sagatavoja Monta Gulbe no Pērkam kopā.