Kā mēs braucām karsto jogu izmēģināt

12.05.2015

Pirmā reize, kad izmēģinām, ko jaunu, vienmēr ir elpu aizraujošs, iedvesmas un azarta pilns process, kas liek labsajūtā dīdīties un gaidīt kaut ātrāk viss sāktos.  Taču, kad mēs nelielā, 4 jogotāju kompānijā devāmies uz karstās jogas nodarbību Labo Sajūtu Laboratorijā, mūsu visu sejās bija mazliet šaubas, mazliet uztraukums, mazliet domas par to, kā būs un ar ko tas viss beigsies.  Nepilnu stundu ilgais ceļš uz galvaspilsētu tika pavadīts diskusijās par to, kurš ko ir redzējis un lasījis internetā karsto jogu.  Kā arī kas ir dzirdēts citu jogas skolotāju nodarbībās. Versijas un viedokļu tik daudz, un daži no tiem diezgan biedējoši.  Nav noslēpums, ka pat citi jogas skolotāji, kuri paši ne reizi nav apmeklējuši karstās jogas nodarbību, izsakās skeptiski un noraidoši par to.  Visām šīm šaubām jaucoties mūsu galvās, mēs tomēr apņēmības pilni, devāmies jaunas pieredzes un piedzīvojumu virzienā.

Par karsto jogu ir dzirdējis gandrīz ikviens, kas kaut reizi ir interesējies par jogu, bet ko īsti mēs, tie, kas tajā ne reizi nav bijuši, saprotam ar šo divu vārdu salikumu –karstā joga? Pirmkārt, jau to, ka būs nenormāli karsti un nenormāli grūti... no kurienes šie pieņēmumi? Protams, ka no internetā pieejamās informācijas un nostāstiem par Bikram jogas drastisko un pat mazliet nežēlīgo attieksmi pret cilvēkiem jogas nodarbībās.  Spilgtākā informācija- telpa tiek iesildīta līdz 40 grādiem, no nodarbības nedrīkst iziet ārā, pat, ja ir ļoti grūti;  nedrīkst dzert un, lai vai kas notiktu ir jāturpina nodarbība.  Šķiet, šo stereotipu ietekmē arī viens no mūsu kompānijas pēdējā brīdī izdomāja mums nepievienoties. Kā pats apgalvoja, nespējot paveikt to, ko redzējis youtube.  Uzreiz jāsaka, ka šis galvenais maldīgais uzskats par to, ka karstā joga ir Bikram joga, kas kalpo par galveno šķērsli, kāpēc liela daļa cilvēku nav gatavi izmēģināt karsto jogu,  NAV patiess.  Karstā joga un Bikram joga ir divas dažādas lietas. Par to, kā karstā joga atšķiras no Bikram jogas variet izlasīt šeit.

Un tātad, kā tad mums gāja nodarbībā?

Pirms nodarbības mēs visi aizpildījām anketu ar dažādiem jautājumiem par mūsu veselības stāvokli, kas bija patīkams aspekts, un lika mums justies droši un pārliecināti par to, ka pasniedzējam rūp mūsu veselība.  Bijām droši, ka , ja būs kāds iemesls, lai neturpinātu nodarbību, pasniedzēja mums to pateiks.

Vēlreiz neuzkrītoši pavēroju savus ceļa biedrus un jūtu, ka viņi ir tik pat satraukušies kā es, tikai mēģina to noslēpt izdzerot pēc iespējas vairāk šķidruma.  Pie sevis klusībā domāju, kur gan esmu šos puišus ievilkusi un ceru, ka viņi nejūt manis pašas satraukumu, kas izpaužas paātrinātā sirdsdarbībā un nespējā skaidri noformulēt domas, tāpēc brīdi pirms nodarbības pavadām klusējot un vērojot apkārt notiekošo (klusums ir ļoti netipisks stāvoklis mūsu kompānijai).

Ieejot nodarbības telpā uzreiz sajūtam siltumu. Mums liek apgulties uz muguras, atbrīvoties un noskaņoties nodarbībai. Pirmā doma – ir silti. Vai varēšu? Neliels satraukums iekšā kņudina, taču tiklīdz sākās nodarbība,  mūs sāk vadīt pasniedzējas Ilvitas balss, satraukums šķiet atkāpjas un es sāku vienkārši ļauties. Cenšos nedomāt par to, vai man ir karsti vai grūti, bet vienkārši klausīties un darīt... Šajā brīdī sajūtu jogas apburošo spēku – mēs visi, kas esam telpā, kļūstam par nedalāmu veselumu, bet tajā pat laikā, strādājam katrs pats ar savu ķermeni un iekšējo pasauli.   Lai arī elpojam unisonā un kustamies vienmērīgi, es sajūtu, kā apkārt notiekošais kļūst tikai par fonu, manis pašas iekšējam piedzīvojumam jeb saplūsmei ar sevi. Es aizmirstu visu ko zinu, un mēģinu izdzēst visu savu līdzšinējo jogas pieredzi, lai uzsūktu sevī karstās jogas nektāru un spētu to izbaudīt kā jaunu pieredzi, nemēģinot analizēt, saprast vai sekot līdzi ar prātu notiekošam. Elpa un kustība ir tas, kas mani vada no vienas pozas otrā un es kļūstu kā koks, kā cīnītājs, kā ērglis, kā lidotājs, kā visu savu sapņu īstenotājs un ne tikai vērotājs, bet arī pieredzētājs.   Plūstoši pārejot no vienas pozas otrā, mēs maināmies gan iekšēji, gan ārēji. Ja nodarbības sākumā mūsu ķermeņi bija sausi, tad nu jau dažiem sviedri plūst aumaļām.  Arī ķermeniskās un emocionālās sajūtas ir līdzīgas.  Tiklīdz tiek sagrauta šī ķermeniskā fiziskā  pretestība, kas balstījās uz bailēm un aizspriedumiem, tas kļūst mīksts kā māls, kuru varam locīt ar savu domu spēku pēc sirds patikas.

Nodarbības beigās šķiet lidojam mēs visi, ar īsu skatienu pārslīdu pāri puišu sejām un jūtu – viss kārtībā. Baudā atlaižos šavāsanā un iekrītu nekurienē – laikā starp pagātni un nākotni, ārpus domām un vēlmēm.  Ieklausos savā elpā un šūpojos tajā. Ķermenis  iekrīt bezsvara stāvoklī, no kura man ir grūti izkļūt vēl ilgi. Vieglums un brīvība ir sajūta, kas mani apņem.

Šis pilnīgi atbrīvotais ķermeņa un prāta stāvoklis mani pavadīja visu dienu. Nespēju sakoncentrēties ne uz darāmajiem darbiem, ne ēdiena izvēli kafejnīcā, ne sarunām pie galda, taču ceļā uz mājām ļāvu puišiem dalīties savā pieredzē un sajūtās, un lūk spilgtākās puišu atklāsmes.

Kad tikko iegājām telpā, biju nedaudz uzraucies tieši siltuma dēļ, šķita, ka neuzturēšu un kļūs fiziski slikti, bet vienkārši paguļot uz grīdas un ļaujot ķermenim maigi pierast pie temperatūras telpā, es sapratu, ka šī sajūta bija tikai mirkļa vājība un es spēju saņemties un noskaņoties uz nodarbību.

Man ļoti palīdzēja elpošanas vingrinājumi, gan elpošana, kuru veicām guļus, gan ātrā (ugunīgā elpa)  elpošana, kuras laikā attīrījām un uzsildījām savu ķermeni. Tā bija kā degviela, kas deva papildus stimulu  un spēku darboties.

Patiesībā es gaidīju, ka būs daudz grūtāk tieši fiziski un biju sagatavojies, ka var būt visādi, bet pateicoties tam, ka nodarbībā tika izmantoti palīglīdzekļi – jostas un bloki, spēju izpildīt pat vissarežģītākās āsanas. Protams, varbūt nespēju noturēt šo pozu visu laiku, bet tomēr spēju izdarīt to, ko nespēju parastā jogas nodarbībā.”

Nodarbības laikā es ieguvu pārliecību, ka spēju vadīt un ietekmēt savu ķermeni un ieguvu pārliecību, ka regulāra prakse un individuāls treniņš mājās var sniegt neizmērāmus labumus manam ķermenim un prātam.

Sajūta ir kā pēc pirts! Jūtos tīrs gan iekšēji, gan ārēji. Tīrāks, vieglāks, sakārtotāks. Ar tukšu galvu...

Es noteikti ieteiktu uz karsto jogu iet vakarā, jo apmeklējot to no rīta, diena pēc tam jāpavada ļoti mierīgā jeb atpūtas režīmā. Turklāt, darot to vakarā,  varu garantēt, ka miegs būs fantastisks!

Kopš mūsu pirmās karstās jogas nodarbības ir pagājis kāds laiks, bet mēs joprojām, ik pa brīdim atceramies šo piedzīvojumu un, ja vien tāda iespēja būtu, atkārtotu to atkal un atkal. Tāpēc pavisam droši ikvienam, kas baidās izmēģināt karsto jogu, iesakām – dari to! Lai vai kāda pieredze tev izveidotos - tā būs neaizmirstama.