Andis Mednis
Jogas pasniedzējs

Andis Mednis, sertificēts jogas skolotājs, ieguvis starptautiski atzītu sertifikātu -Multi Jogas Stilā, Rišikešas Nath Yogshala Skolā, Indijā.

Mans jogas ceļojums aizsākās kaut kur '90tajos, kādā Indijas apceļojuma laikā, sākumā kļūdams par vienkāršu hobiju, tad pārveidojoties dzīves stilā un vēlāk izmainot dzīvi pilnībā.

No tā laika, jogas praktizēšana mani ir pavadījusi gan kad dzīvoju Latvijā gan arī vēlāk, 2002.gadā, kad pārvācos uz dzīvi Londonā, kur tika apgūtas jogas zināšanas B.K.S. Ajengara jogas Institūtā, tad Sivananda Jogas Vedanta Centrā un dažādās citās jogas studijās un klubos kur izmēģināju spēkus Bikrama jogā, Aštanga jogā, Hatha jogā, Iñ jogā un Vinjasa jogā.

Bet, lai cik praktizēju jogu, man vienmēr pietrūka īsta jogas guru "pieskāriena", tas ir vairāk vai mazāk gribēju sastapt savu guru. Jogā ir teiciens, "tavs guru uzradīsies, kad tu būsi tam gatavs".

Reiz, Youtube meklējot kādu informāciju par jogu "uzpeldēja" vārds Sadhguru... tad video pēc video un - bingo!!! sapratu tas ir tas ko biju meklējis. Vienkārši, saprotami un viedi.

Vēlāk izgāju viņa iesvētību un apmeklēju viņa jogas programmas kuru veids un klasiskās pasniegšanas tradīcijas atšķiras no rietumos izplatītajiem jogas apgūšanas stiliem.

2016. gadā, sāku pilnībā praktizēt Sadhguru jogu jeb Iša jogu (Isha yoga) piekombinējot klāt savu stilu. 2017. gadā, dažas dienas pirms Ziemassvētkiem devos sešu mēnešu ceļojumā uz Iša jogas ašramu, Indijā. Bija gan grūti mirkłi, gan sajūtu pacilājoši brīži, kad brīvprātīgi piedalījos palīdzības sniegšanā vietējiem un ašrama dzīves ikdienai. Un kur vēl dziļas meditācijas Mēness aptumsuma laikā gan meditācijas svētā Velliangiri kalna smailē, gan meditācijas kopā svētajiem riši un indīgiem zirnekļiem dziļā Tat Baba alā absolūtā tumsā un klusumā. Katru reizi "iznākdams" no dziłas meditācijas ar dzidrāku skatu uz dzīvi, garīgi piepildītāks ar citas dimensijas pieredzi.

2018. gada jūnija sākumā atgriezos Latvijā, lai pasniegtu un mācītu jogu citiem, kam tas tiešām interesē un līdz ar viņiem mācītos pats, jo viennozīmīgi tas ir ceļš pa kuru var iet visas dzīves garumā pilnveidojot citus un pilnveidojoties pats.

Domāju, vienkārši ja esi atvērts jebkam jaunam, bez pieķeršanās kaut kādiem sterotipiem vai atmiņu moduļiem un centies būt maksimāli klātesošs katrā mirklī, tad var dzīvot ar pilnu elpu neatkarīgi vai dzīvē ir paisums vai bēgums jeb vai esi “augšā vai lejā”. Tikai jāsāk nevis ar ārpusi jeb "ārpasauli", bet jāsāk ar sevis sakārtošanu ar iekšējo pasauli.