Ārstnieciskā joga - apzināta prakse sava ķermeņa sajušanai

Šī brīža „karstākais” piedāvājums Rīgas jogas dzīvē ir „Ārstnieciskā joga”, kas jau guvusi lielu atzinību un atsaucību no jogotāju puses. Lai uzzinātu, ko vairāk, uz sarunu aicinājām fizioterapeiti, ārstnieciskās jogas izveidotāju un pasniedzēju Ilvitu Kļaviņu, kura atzīst, ka tieši viņas papildus izglītošanās fizioterapijā un citās ķermeņa tehnikās, un ikdienas pieredze darbā ar dažādiem cilvēkiem bija tas, kas lika radīt šo Ārstnieciskās jogas konceptu.

KAS IR ĀRSTNIECISKĀ JOGA?

Ārstnieciskā joga ir drošs un saudzīgs veids kā fizioterapija, pilates, funkcionālā anatomija un joga tiek apvienota vienā veselumā, lai sniegtu maksimālu labumu mūsu ķermenim, bez iespējām to satraumēt. Tam īpaši seko līdzi nodarbību pasniedzēja, individuāli koriģējot un strādājot ar katru jogotāju, pievēršot uzmanību tieši vingrojumu kvalitatīvai izpildei.  Tāpēc, lai arī šīs nodarbības notiek salīdzinoši mazās grupās, katram tiek nodrošināta individuāla pieeja, balstoties uz viņa anatomisko uzbūvi un ķermeņa iespējām, pielāgojot vingrinājumus un pozas katram individuāli.

Turklāt cilvēkam, kas vēlas šīs nodarbības apmeklēt nav jābūt pilnīgi veselam, lai to darītu, lai gan, protams, uz nodarbībām ir aicināti pilnīgi visi, arī tie, kuriem sūdzību par savu veselību nav, un īpaši tie, kuriem nav priekšzināšanas jogā.

KĀPĒC ĀRSTNIECISKĀ JOGA CILVĒKIEM IR VAJADZĪGA?

Vāji vēdera muskuļi, ķermeņa centra jeb tā saucamie CORE muskuļi ir viens no galvenajiem muguras sāpju iemesliem, gan tiem, kas ar jogu nenodarbojas, gan tiem, kas mēdz izkustināt sevi uz jogas paklājiņa vai fitnesa zālē. Tieši vāji vēdera muskuļi ir arī viena no kontrindikācijām dinamiskai vinyasas jogai, jo var novest pie dažādām traumām un veselības problēmām. Taču par šo aspektu mūsdienās jogas sfērā runā salīdzinoši maz. Tādējādi, ja jūs vēl tikai domājam par to, ka gribētu nodarboties ar jogu, tad tieši ārstnieciskā joga būtu tas pamatu pamats, kas jāapgūst, lai iepazītu un sajustu savu ķermeni un izprastu tā funkcijas un kustību nozīmi ķermenī. Tāpat ārstnieciskā joga būs ļoti noderīga tiem, kas ar jogu jau kādu laiku nodarbojas, jo palīdzēs uzlabot savu individuālo praksi,  ieraudzīt savas kļūdas un izlabot tās. Iespējams pat tie, kas ar jogu nodarbojas jau kādu laiku, atklās, kuri muskuļi viņiem ir vājāki, kuri spēcīgāki un spēs izprast šo ķēdes reakciju, kad spēcīgāk attīstīti muskuļi nemaz neļauj nostiprināt vājāk attīstītos muskuļus, ja nepiemeklējam tieši pēdējiem vispiemērotākos vingrinājumus.   Tieši core jeb korsetes muskuļiem šajās nodarbībās tiek pievērsta uzmanība, kas ietver sevī darbu arī ar kāju, gūžas un plecu un citiem muskuļiem.

NODARBĪBAS UZBŪVE

Nodarbība sākas ar elpošanas vingrinājumiem, kuru laikā tiek nostiprināti elpošanas muskuļi un uzlabota to funkcija, kā arī tiek atslābināti un nostiprināti elpošanas muskuļi.  Pēc tam seko aktīvā daļa jeb yang, tad miofasciālā relaksācija jeb yin un atjaunojošā joga.  Nodarbību laikā tiek izpildīti vingrinājumi stāvus, guļus uz muguras, guļus uz vēdera, guļus uz sāniem un četrrāpus.  Turklāt nodarbībās uzsvars tiek likts ne tikai iz pareizu vingrinājuma izpildi, bet arī pareizu ieiešanu un iziešanu no pozas.

VAI ES VARU NĀKT, JA MAN SĀP MUGURA?

Ārstnieciskā joga tika radīta ar mērķi palīdzēt tiem, kam ir dažādas muguras problēmas, piemēram, sāpes muguras jostas daļā vai bijusi diska trūce, tāpēc, ja cilvēkam ir dažādi medicīniski izmeklējumi, tos droši var ņemt līdzi uz nodarbību un par to visu aprunāties ar nodarbību vadītāju.  Tāpat laipni aicināti ir arī tiem, kas vēlas uzzināt kā nostiprināt muguru, izvairīties no dažādām muguras traumām un pasargāt sevi no muguras sāpēm gan ikdienā, gan jogas nodarbībās.

VAI JOGA NODARBINA VAI NENODARBINA CORE MUSKUĻUS KĀ NĀKAS?

Lai arī šobrīd „apkārt klīst” uzskats, ka joga nenodarbina core muskuļus, pētījumi pierāda, ka core muskuļi daudz labāk uztrenējas no statiskās (izometriskās) slodzes (dēļa poza, laivas poza, krēsla poza u.c.), nevis no dinamikas, tāpēc apgalvot, ka joga nenodarbina un neattīsta core muskuļus, mēs nevaram. Jautājums tikai, vai un cik kvalitatīvi un pareizi mēs spējam šīs pozas veikt. Statiskas slodzes laikā muskuļos notiek kokontrakcija, kas nozīmē to, ka tiek iedarbināti un strādā visi apkārtējie muskuļi. Nevis tikai vēders, bet viss ķermenis ir sakoncentrēts un strādā uz to, lai noturētu konkrēto pozu.

KĀDS SAKARS VĒDERAM AR MUGURU?

Kad mēs domājam par muguras veselību, mēs reti aizdomājamies par to, kas tad īsti ir tas, kas balsta muguru? Nav runa tikai par mugurkaula skriemeļiem un diskiem, kā mēs parasti uzskatam. Tieši vēdera muskuļi ir tie, kas nodrošina muguras un mugurkaula veselību, tāpēc strādājot pie vienmērīgas un padziļinātas vēdera muskuļu attīstīšanas, mēs patiesībā darām ko daudz vairāk par presītes kačāšanu.  Tieši core smukuļi ir tie, kas mums arī palīdz veikt citas jogas āsanas, jau daudz advancētākas, taču ir jāatceras, ka jogas mērķis nav šo akrobātisko pozu izpilde, bet spēja meditēt. Tieši tāpēc jogas mērķis pēc būtības ir sagatavot ķermeni meditācijai (nostiprināt muguru, vēderu utt.), lai cilvēks var nosēdēt ar taisnu muguru, bez diskomforta un koncentrēties. Kad mēs spējam apzināties savu ķermeni, tad spējam arī jogot un meditēt, kamēr to nespējam, tikmēr darbojamies tikai ar jogas fizisko pusi. Un tas arī ir normāli, jo visam jānotiek pakāpeniski un ir jāsākas no ķermeņa, tikai tad mēs varam virzīties tālāk.

KĀPĒC IR VAJADZĪGA RELAKSĀCIJA?

Ja muskulis būs sasprindzis vai savilkts, tad nebūs jēga viņu dinamiski nodarbināt, jo var iegūt tieši pretēju efektu. Savilktu, saspringtu muskuli nav iespējams „ieslēgt”, līdz ar to,  darbs ar to ir nepilnīgs. Ja viss ķermenis ir savilks, tad to trenēt vispār nedrīkst, respektīvi nedrīkst trenēt muskuļu spēku, un uzlikt tam lielu slodzi, jo vispirms ir nepieciešams ķermeni atbrīvot. Tāpēc, pirms aktīvi sākam strādāt ar muskuļiem,  ir jāpiestrādā pie tā, lai ķermenī nebūtu ne dažādu bloku, ne savilkumu, ne spriedzes muskuļos.  Šeit talkā nāk miofasciālā relaksācija un darbs ar speciālajām fasciju masāžas bumbiņām, kuras aktīvi tiek lietotas ne tikai studijā, bet arī mājās, jo ar fasciju, tāpat kā ar core muskuļiem ir jāstrādā regulāri. Tad rezultātu var sajust ļoti ātri. Viena reize nedēļā gan core muskuļiem, gan fascijai noteikti ir par maz. Tieši fasciju atbrīvošana ir tas, kas palīdz atbrīvoties no spriedzes muskuļos un ļauj mums piekļūt problēmzonām, tāpēc ārstniecisko jogu var nosaukt par inteliģentu pieeju ķermenim, piemeklējot tam visdažādākos risinājumus un prakse veidus pēc individuālajām vajadzībām un spējām.

CIK BIEŽI VAJADZĒTU VINGROT MĀJĀS?

Ideālā variantā tās ir 5 reizes nedēļā 1 stundu, ja vingrojam vien 30 min, tas būtu jādara katru dienu, un tad rezultāti noteikti neizpaliks. Protams, jāatceras, ka ķermenim ir nepieciešama arī atpūta, īpaši tad, ja slodze ir diezgan liela, tāpēc vislabāk ir sekot sava skolotāja norādēm, kas individuāli izvērtēs, cik bieži un ko mājās ir jāveic.

KONTRAINDIKĀCIJAS

Lai arī ārstnieciskā joga ir radīta ar mērķi palīdzēt pie dažādām muguras problēmām, ir svarīgi atcerēties, ka tāpat kā citas fiziskās aktivitātes arī ārstnieciskā joga nav ieteicama tiem, kuriem ir kāda akūta saslimšana vai trauma. Tiem, kuriem tikko bijusi kāda operācija, ķirurģiska iejaukšanās vai nopietnas saslimšanas vēderā, mazajā iegurnī.  Kā arī, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra.  Tieši tāpēc, ai pārliecinātos, ka cilvēks jogot drīkst,  pirms nodarbību ar katru cilvēku tiek individuāli pārrunāts viņa veselības stāvolis, un slimības vēstures galvenie vilcieni.

NODARBĪBU FORMĀTS

Lai apgūtu ārstnieciskās jogas pamatus gan teorijā, gan praksē, vispirms tiek piedāvāts ievadkurss ārstnieciskajā joga, kas ir 4 nodarbības sestdienās.  Pēc ievadkursa noklausīšanās, cilvēkiem ir iespēja turpināt regulāri jogot pasniedzējas uzraudzībā un vadībā katru otrdienu 19:15 Labo Sajūtu Laboratorijā, taču ir svarīgi  atcerēties, ka stabilu rezultātu sajutīsiet vien tad, ja patstāvīgi, pēc šiem norādījumiem turpināsiet vingrot arī mājās.