Joga no rīta, vakarā... kā būtu pusdienlaikā? Pirmā daļa

Kādi ir tavi pusdienlaika paradumi? Atzīšos, ka ar saviem, lai arī laika gaitā mainīgiem, lepoties nevaru. Iedomājieties visus kā-es-negribētu-bet-daru scenārijus un iegūsiet pilnu bildi. Sākot ar bagātīgi servētu pusdienu paplāti un beidzot ar pusdienlaiku, kura nav vispār. Katram no šiem „variantiem” tūlīt pretī tiek likts sameklēts pamatojums, un ritenis turpina griezties, līdzi nesot emocionālus kāpumus un kritumus, kas tiek remdēti ar citiem vēl neveselīgākiem paradumiem, tie savukārt kompensēti ar pārstrādāšanos. Tepat nepieciešamo (vai vismaz tuvu tam) miega stundu iztrūkums un tā labākais sabiedrotais bezmiegs, kad tiešām var pagulēt ilgāk. Un arī te nu viņš ir klāt – negaidītais paziņa Izdegšanas Sindroms. Tā izpēti atstāšu katra paša un Google ziņā, tālāk apskatot 5 iespējas, lai tā nekad nenotiktu.

Ik pirmdienu sociālos portālus pārpludina atzīšanās nepatikā nedēļas pirmajai dienai kā universālam ļaunumam. Tehnoloģijām un kultūras līmenim attīstoties, vērojama tendence neizbēgamo lietu kārtību censties pieņemt caur asprātīgām memēm, vieglu paironizēšanu komentāros un samierināšanos. Es, piemēram, vispār gadiem ilgi par īsto nedēļas pirmo dienu esmu uzskatījusi otrdienu...

Otrdiena, plkst. 12. Flow joga.

Otrdienas pusdienlaika jogas nodarbību Labo Sajūtu Laboratorijā vada lieliskā Kristīna Tangneja (Christina Tangney). Izvēlies šodien nepalutināt sevi ar bistro ceptajiem kartupeļiem (nedēļas sākumam pieklājas), tā vietā dodies uz Flow jogu.

Pozu jeb asanu pārejas šajā nodarbībā var salīdzināt ar lēnu upes plūdumu, kurā patīkami noraudzīties, tikai šoreiz noraudzīšanās notiek sevī, savās ķermeņa sajūtās. Līganās kustības tiek salāgotas ar dziļām ieelpām, piepildot ķermeni ar meklēto mieru.

Nodarbība liek aizdomāties par dažādiem uzvedības modeļiem, kādus lietojam ikdienā un kā tie izpaužas mūsu jogas praksē – kā elpojam, stāvam, sēžam, kuras ķermeņa daļas (plecus, kaklu, muguru) ikdienā neatbrīvojam pilnībā. Un kā tas ir sasaistīts ar pašsajūtu, pašvērtējumu un mums pašiem.

Turpinājums sekos...

Vita Grīnvalte