Ar lepni paceltu galvu

Mums, ziemeļniekiem ar to siltumu ir kā ir, tāpēc karstās jogas koncepts pie manis pielipa kā pļavas dadzis. Šīs nodarbības tik tiešām ir mans jājamzirdziņš, jo tiek apmierinātas visas manas dvēseles un ķermeņa vajadzības. Gūstu pilnīgu atslābumu un fizisku nogurumu reizē. Katras nodarbības laikā pārkāpju pāri sev un saviem limitiem, sasniedzot jaunus koncentrācijas un ķermeņa spēka apvāršņus. “Labo sajūtu laboratorijā” karstā joga ir nodarbība, kuras laikā manā prāta ir tikai viena doma – cik labi, ka atnācu!

Izaicinājumā

Esmu dzirdējusi dažādas atsauksmes par karsto jogu. Ir cilvēki, kuriem tā patīk un, protams, ir cilvēki, kuriem tā nepatīk. Tas jau normāli. Visi taču nevar būt vienādi. Piederu pie tās cilvēku grupiņas, kuriem karstā joga iet pie sirds. Sāku domāt, kāpēc? Kāpēc man patīk karstā joga? Pirmkārt, lai ieviestu skaidrību šajā lietā, man jāatgriežās pie pašiem pirmsākumiem, kad Signija ar pilnu sparu iebrāzās “Labo sajūtu laboratorijas” lielajā zālē. Gatava lielajam izaicinājumam – jogot karstumā. Pirms tam biju apmeklējusi Bikram jogu, kas fiziski ir ļoti izaicinošs pasākums, tāpēc noskaņojos uz ko līdzīgu. Kārtējo reizi secināju, ka labāk ir vienkārši dzīvot, neveidojot ekspektācijas par to kā lietas varētu notikt. Jo šī karstās jogas nodarbība radikāli atšķīrās no tā, ko iepriekš biju pieredzējusi. Tā bija daudz mierīgāka un harmoniskāka. Daudz vairāk spēju ieklausīties savā ķermenī, vēršot uzmanību uz šo mirkli. Esot šeit un tagad.

Mans karstās jogas eksperiments ilgst jau pāris nedēļas. Jūtu, kā ķermenis pats prasās pēc jogošanas siltumā. Vienmēr esmu bijusi īpaši lokana, tāpēc esot siltumā varu pastiepties vēl vairāk, jo muskuļi kļūst elastīgāki. Nodarbības sākumā veicam dažādus elpošanas vingrinājumus, kas attīra elpceļus un piegādā skābekli mūsu šūniņām. Pēc šiem vingrinājumiem sajūtu, kā prāts nedaudz norimstas, paliek mierīgāks. Uzmanību varu veltīt asanām. Pēc elpošanas vingrinājumiem, pamazām iesildām ķermeni un tikai tad sākam aktīvi jogot. “Labo sajūtu laboratorijas” karstā joga ir hatha un yin jogas savienojums. Pirmajā nodarbības daļā pārsvarā praktizējam hatha jogu un noslēgumā, lai atslābinātu ķermeni, praktizējam yin jogu. Tas ir iņ un jaņ savienojums. Nodarbība noslēdzās ar šavasanu, kuras laikā mans ķermenis izgaist labsajūtas tirpoņā. Jūtos kā no jauna piedzimusi. Noticis restarts. Protams, es melotu, ja teiktu, ka visu varu izpildīt vēsā mierā. Nebūt nē, arī es dažreiz piekūstu un man ir grūti, taču tā grūtību sajūta laikam ir tas, kas mani piesaista. Kad pārvaru sevi, jūtos dzīva. Tas ir kā milzīgs enerģijas sprādziens, kura laikā es augu kā personība. “Es to varu. Es to varu!” Tā ir mana mantra, ko skaitu, kad paliek grūti.

Katrā ziņā karstā joga ir tā, kas man palīdz iegūt stabilitāti. Karstumā nostāvēt ērgļa pozā, turklāt vēl aizvērtam acīm nav tas rožainākais uzdevums. Pie tā vēl strādāju. Biju ļoti izbrīnīta, sajūtot, ka ar aizvērtām acīm mans balanss pazūd zilajās tālēs. Viss. Esmu izsista no līdzsvara. It kā mana redze būtu tā, kas mani notur pie zemes. Patiesā dzīvības sajūta manī ieplūst tad, kad stāvam mierīgajā kalna pozā. Jūtu kā enerģija ķermenī sāk kustēties un virmot. Apjēdzu, ka esmu tikai savas pieredzes vērotāja. Dievinu sajūtu, kad mans ķermenis tiek kustināts, darbināts. Visas nodarbības garumā elpoju udžaji elpu, ko sinhronizēju kopā ar savu kustību. Mēs kļūstam vienoti savā esībā. Elpa ir kā saikne starp mūsu ķermeni un garu. Tagad sapratu, kāpēc man patīk karstā joga. Tas tāpēc, ka pamazām saprotu, kā to prātu nolikt maliņā. Koncentrējot uzmanību tikai uz to, lai izpildītu asanas, noturētos pozā. Būtu stabila. Katrā ziņa karstās jogas nodarbības priekš manis ir kaut kas īpašs, tieši tāpēc uz sarunu aicināju “Labo sajūtu laboratorijas” vienu no karstās jogas pasniedzējam Dainu Liepiņu, kura ar karsto jogu nodarbojas jau desmit gadus. Kas par pieredzi! Iedomājos, kā tas ir tik ilgi nodarboties ar karsto jogu un kādi tad galu galā ir efekti no šīs jogas prakses?

Ieklausīties savā ķermenī

“Cilvēkiem, kuriem patīk siltums, siltums sniedz emocionālu pacilajumu un komforta sajūtu, īpaši laikā, kad ārā paliek tumšaks un drēgnāks. Ienākot telpā, kurā ir silts, cilvēks jūtas omulīgāk. Pirms fiziskām aktivitātēm vēlams ir iesildīties, lai negūtu traumas. Esot telpā, kurā ir silts muskuļi un saites sasilst paši no sevis. Mēs kļūstam elastīgāki un atbrīvotāki, mums ir vieglāk pastiepties. Karstās jogas laikā cilvēks vairāk svīst, kas aktivizē metabolismu, attīrās poras. Notiek detoksifikācijas process. Svīstot, kopā ar toksīniem no ķermeņa izvadās arī vērtīgie sāļi, tāpēc iesakām uzturā lietot daudz šķidrumu gan pirms, gan pēc karstās jogas prakses. Jogot karstumā ir izaicinājums. “Labo sajūtu laboratorijas” karstās jogas programma nav kā akmenī cirsta, ja redzu, ka zālē ir cilvēki, kuriem varu iedot sarežģītākus vingrinājumus un viņi gatavi lielākai slodzei, tad tā arī daru. Savukārt, ja jūtu, ka zālē ir cilvēki, kuri ar jogu ir uz jūs, tad izpildām vieglākas jogas pozas. Jogas programma ir plūstoša un dinamiska. Tā mainās, jo mūsu ķermenis ir viltīgs, darot vienu un to pašu tas var sākt slinkot, pielāgoties, tāpēc ir labi, ja programma mainās. Vēl jogas prakses laikā svarīgi ir atcerēties par savu elpu. Tā ir kā saikne starp prātu un ķermeni. Elpa palīdz mums koncentrēties, ieiet dziļāk pozās, palīdz atbrīvot ķermeni no sasprindzinājuma. Tiklīdz kā neelpojam mēs “izkrītam” no procesa, ” norāda Daina.

Karstumā patiesi varam pastiepties tālāk, tāpēc reizēm šķiet, ka nu tik tūliņ būs, nu tik es stiepšos tik tālu, kā vēl nekad, kas reizēm var radīt traumas. “Katrs cilvēks ir atbildīgs pats par sevi. Ja viņš neklausās savā ķermenī un dara par spīti, tam, ka viņam sāp, tad, protams, rezultātā cilvēks var satraumēties. Tas taču attiecas uz jebkuru dzīves sfēru. Mums jāiemācās ieklausīties savā ķermenī, saprotot, ko es varu un ko es nevaru. Tādā veidā pamazām iemācamies būt maigāki, mīlošāki attieksmē pret sevi. Nedarot to, kas mūs traumē. Doma ir enerģija. Jogas prakse māca stabilitāti, līdzsvaru. Esot karavīra pozā, jūtam spēku kājās, balansu, mēs koncentrējamies, tiecamies uz priekšu, mums ir mērķis. Fiziski tas mums sniedz spēku, taču enerģētiski mēs kļūstam stabilāki. Sajūtot, zemi zem kājām, ejot pa ielu. Taču tas attiecās uz visām pozām. Līdzsvara pozās izmantojam prāta koncetrēšanās spēju, esam stingri savā būtībā. Līdz ar to, tas viss atspogoļojas realitātē. Esam stabilāki un līdzsvarotāki, nemētājoties ar savām emocijām, vairs tik ļoti nereaģējot uz ārpasaules haosu. Saglabājam iekšējo mieru,” stāsta Daina. Un ta tik tiešām arī ir, pati to ļoti izjūtu. Stāvot līdzsvara pozā, ja pat uz vienu sekundi prātā iešaujas kāda doma, zaudēju līdzsvaru, sāku šķobīties un grīļoties. Prāts ir mans noteicējs. Un mums ir jāiemācās to ganīt,” stāsta Daina.

Viņa stāsta, ka šo desmit gadu, praktizējot karsto jogu, Daina ir aptvērusi uz ko ir spējigs viņas ķermenis. “Viss slēpjas mūsu vēlmē iemācīties vairāk. Piemēram, ja kādreiz nevarēju izpildīt kādas sarežģītākas pozas, tad tagad to varu izdarīt. Tas ir nebeidzams process,” smaidot noteic Daina. Karstā joga mani iedvesmo attīstīties. Ik pa laikam atceros Dainas vārdus, ko viņa mēdz teikt nodarbības, it īpaši tad, kad paliek grūti: “turam lepni paceltu galvu!” Tā arī daru, jūtos lepna par sevi un savām prasmēm, pat ja brīžiem kaut kas nesanāk. Esmu kļuvusi maigāka pret sevi, saprotot, ka ir labi, ja arī neiestiepjos līdz maksimumam. Dažkārt jūtu, ka ķermenis šodien nav tam gatavs, bet citu dienu ir. Iemācamies iztulkot sava ķermeņa sajūtas, iepazīstot sevi iepazīstam arī cilvēkus ap mums. Tikai ienirstot savas būtības dzīlēs, esam spējīgi ieklausīties otrā cilvēkā. Tāpēc karstā joga priekš manis ir kā seanss pie gaišreģes, kas nu ta beidzot atrisinās visas manas problēmas. Tikai tā gaišreģe esmu es pati. Me, myself and I. Un šī sajūta ir debešķīga. Mīliet sevi, saudzējiet savu ķermeni un sirsniņu. Atver savu mīlestību pats pret sevi un pasaule iegūs pavisam citu nokrāsu. Tādu maigi rozā!

Tiekamies nākamnedēļ, kad pastāstīšu Jums kā man gāja uztura terapijā, kur man nācās izburties cauri savai uztura piramīdai, lai izprastu kā tas, ko es ēdu ietekmē manu pašsajūtu. Kā teica grieķu filosofs Hipokrāts: “ Lai ēdiens ir jūsu zāles un Jūsu zāles – ēdiens!”