Tu esi tas, ko tu ēd

Domāju, ikviens no mums reizi dzīvē ir ieturējis kādu diētu vai nosolījies jaunajā gadā sākt dzīvot veselīgu dzīvesveidu. Ko? Tā taču noteikti ir. Katrā ziņā tas, ko ēdam vistiešākajā veidā ietekmē mūsu pašsajūtu, izskatu, garastāvokli un mūsu būtību kopumā. Dažiem tas varētu šķist skaļi teikts, bet ko tur padarīsi. Tā viš’ i. Mūsu šūnas veidojās no pārtikas ko ēdam. Par uztura tēmu varētu rakstīt garus jo garus memuārus, šī tēma man dikti iet pie sirds un sakāmā ir daudz. Vēlos uzsvērt, ka mans viedoklis ir mans viedoklis un nekādā mēra ar to nevēlos nevienu tiesāt un vērtēt. Katram savs uztura ceļš ejams. “Labo sajūtu laboratorijā” variet ne tikai kārtīgi pajogot, bet arī uzzināt šo to par saviem ēšanas paradumiem, uztura terapijā. Ar spožām acīm devos pie uztura terapijas speciālistes Kristīnas Tangnejas (Christina Tangney), lai izburtos cauri savai uztura piramīdai.

Skaidrākai bildei

Sākotnēji man jūs jāiepazīstina ar faktu, ka esmu vegāns. Mans stāžs, kā sacīt jāsaka, ir trīs gadi. Gaļu nelietoju uzturā jau sešus gadus. Ja nu kādam šobrīd sametās slikti ap sirdi, tad vēlos jūs nomierināt - esmu bijusi uz veselības pārbaudēm un ar mani viss ir vislieliskākajā kārtībā. Jūtos brīnišķīgi. Viegla kā pūka gan garā, gan ķermenī. Ideja par vēgānismu pie manis atnāca ziņkārības dēļ. Vēlējos pamēģināt kā tas ir, kā jutīšos, ja uzturā nelietošu dzīvnieku izcelsmes produktus? Viss sākās pavisam vienkārši, vispirms pārstāju ēst gaļu un pēc laika vairs neēdu piena produktus. Tā pamazām. Manuprāt, tas ir vismaigākais un saudzīgākais veids kā to izdarīt. Cilvēks, kurš visu savu dzīvi šņakstinājies ar visu pēc kārtas, pēkšņi izdomā neēst dzīvnieku izcelsmes produktus, piedzīvo šoku. Ķermenis nesaprot, kas notiek? Tieši šī iemesla dēļ dažkārt dzirdām atsauksmes par to, cik vegānisms ir šausmīgs, drastisks. Ko viņi vispār ēd, biju konstantā izsalkumā utt. Tas taču ir pilnīgi loģiski, ka cilvēks varētu šitā justies. Tāpēc, ja kāds vēlās kļūt par vegānu, tad no sirds iesaku to darīt pamazām.

Pasaulē izgudrotas visādas terapijas, taču par uztura terapiju dzirdēju pirmo reizi. Daudz nedomājot, sapratu, ka man tas ir jāizmēģina. Tādas globālas veselības problēmas tpu, tpu, tpu, par laimi mani nav piemeklējušas. Neesmu slimojusi jau veselu mūžību, iesnas un klepus no manis turās pa gabalu, tāpēc tādas milzu sūdzības par veselību man nav. Bet tāpat gribēju izprast kā šī uztura terapija strādā. Ir taču tik daudz cilvēki, kuri ikdienā lieto kaudzi medikamentu, dažādus preperātus labākam miegam, vēdera izejai un vēl sazin kam. Man tas šķiet dīvaini, tā cilvēku domāšana. Visa medicīnas sistēma, taču balstīta uz to, lai cilvēku “uzsēdinātu” uz zālēm. Sistēmai vesels cilvēks nav izdevīgs. Kur nu vēl tāds, kurš spējīgs pats sevi izārstēt? Nē, tas nav izdevīgi. Negribu sākt moralizēt, katram sava galva uz pleciem, tāpēc, ja nu gadījumā jau mūžību apmeklējiet ārstus, tad varbūt ir vērts aizdomāties par to, vai tam vispār ir kāda jēga? Katrā ziņā mūsu veselības stāvokli vistiešākajā veidā ietekmē tas, ko mēs ēdam, ko domājam un kā jūtamies. Viss nāk no iekšienes. Varam uzlikt īslaicīgu ielāpu, taču ar laiku, tas tāpat nokritīs, atklājot caurumu, kas zem tā slēpjas.

Izrpotot lietu būtību

Kā jau minēju iepriekš uzturā nelietoju dzīvnieku izcelsmes produktus. Man ir mūžīgais gavēnis, ko kristieši parasti ietur tikai pirms Lieldienām, lai attīrītos, tādejādi kļūstot tīrāki garā un ķermenī. Esmu izpratusi sevi un savu ēdienkarti. Neieturu nekādu diētu, tas ir mans dzīvesveids. Priekš manis uztura terapija bija vairāk kā eksperiments, gribēju zināt vai mans uzturs ir pietiekami sabalansēts, jo dažreiz pēc ēdienreizēm jūtos nogurusi, it īpaši pēc pusdienām, tāpēc gribēju atšķetināt kāpēc tā? No sākuma man nācas atbildēt uz aptuveni 300 jautājumiem, kas saistīti ar manu veselības stāvokli, pašsajūtu, miega kvalitāti, domām un citām ar manu veselību saistītām jomām. Bija jāpieraksta tas, ko ēdu trīs dienu garumā, piefiksējot to kā jūtos pēc katras maltītes. Tas man lika aizdomāties par to, ko un kā es ēdu un kā tas galu galā ietekmē manu pašsajūtu? Un kur tas guļošais suns aprakts? Visas manas aizpildītās anketas Kristina pēc tam apkopoja un analizēja, izdarot secinājumus, kas manam organismam pietrūkst un ko uzturā vajadzētu lietot vairāk, lai dienas vidū mani nemocītu nogurums. Pēc tam notika mana ķermeņa  marmas punktu izpēte, kas priekš manis bija kaut kas pavisam jauns. Ja nu gadījumā kāds prāto, kas ir marmas punkts, tad tūliņ šo mistēriju varu atrisināt. Marmas punkti atrodas visā mūsu ķermenī un kopā tie esot 365. Tie ir enerģētiskie punkti, kas atbild par noteiktu orgānu darbību mūsu organismā, vēl tie saistīti ar cilvēka garīgo pasauli, emocijām, uztveri, domām utt. Pēc šiem marmas punktiem Kristina spēja noteikt, vai ar attiecīgo orgānu viss ir kārtībā. Protams, ka terapijas laikā viņa nepārbaudīja visus šos punktus, bet pieturējās pie galvenajiem. Piemēram, ja uzspiežot uz kādu punktu man sāpēja, tad šī orgāna funkcionalitāte nedaudz pieklibo. Un tā tiešām bija – daži punkti bija pilnīgi nejūtīgi, bet tikai vienā no tiem izjutu tādas nepatīkamas sāpītes. Pēc tā uztura terapijas speciāliste secināja kādus produktus man jālieto uzturā, lai attiecīgā orgāna funkcionalitāte atjaunotos pilnībā.

Kad zāles vairs nelīdz

Kristina Tangneja ir meitene no Jaunzēlandes, kura iemīlējusi latviešus un Latviju. Viņas būtība mani uzrunāja jau no paša sākuma, jo mani tik tiešām saista cilvēki, kuri domā ārpus ierastajiem rāmjiem un pieņēmumiem, par to, kas ir pareizi un kas ir nepareizi? “Uztura terapija ir daudz kas vairāk nekā cilvēka ēdienkartes apspriešana. Katrs klients ir īpašs, viņam ir savs dzīves stāsts, kāpēc viņš sēž man pretī un meklē atbildes dziļāk. Pie manis nāk dažādi cilvēki, tie kuri izstaigājuši visus iespējamos ārstus, izdzēruši kaudzi medikamentu un viņu veselības stāvoklis nav mainījies vai pat kļuvis sliktāks. Šādos gadījumos cilvēks patiesi aizdomājas par to, ka atbilde neslēpjas zāles, bet gan ēdienā, ko viņš lieto uzturā. Mūsu dzīvesveids ir ļoti stimulējošs, mēs atrodamies konstantā skrējiena stāvoklī. Visu vajag izdarīt ātrāk, ātrāk paēst, ātrāk notievēt, ātrāk dzīvot..tādā ātrumā visu darot mūsu apzinātība tiek nolikta malā, tai nav laika pieslēgties, jo visu daram automātiski un ātrāk. Daudz nefilozofējot par to, kādu ietekmi uz manu būtību atstāj ēdiens, ko ēdu. Esmu šeit, lai atgādinātu cilvēkiem par to, cik patiesībā tas, ko ēdam ir svarīgi, ja vēlamies dzīvot pilnvērtīgu, priecīgu un ilgu mūžu, bez hroniskām saslimšanām, neārstējamām slimībām, depresijas un stresa,” norāda Kristina.

Viņa ir uzturspeciāliste (Nutritional Therapist Practitioner™ (NTP) un jogas pasniedzēja, kas “Labo sajūtu laboratorijā” palīdz cilvēkiem uzlabot veselības stāvokli. “Esmu sajūsmā par iespēju palīdzēt cilvēkiem. Tas ir mans aicinājums. Katrs esam individualitātes. Dzīvojot mūsdienu laikmetā, kas pieblīvēts ar informāciju, atrodamies nepārtrauktā stresa stāvoklī. Izejot uz ielas redzam dažādus reklāmas saukļus, kas aicina lietot šīs zāles, lai mums būtu labāks miegs, lietojiet šo krēmu, lai atjaunotu ādas tvirtumu, ēdiet šo jogurtu, lai veicinātu vēdera izeju utt. Katrā ziņā mūsu ķermenis veidojas no tā, ko lietojam uzturā. Tu esi tas, ko tu ēd. Visas problēmas sākas no nepareiza uztura. Zāles ir tikai īslaicīgs risinājums, tas nav ilgtermiņā. Tas, ko ēdam tiešā veidā ietekmē cukura līmeni asinīs, ādas stāvokli, mūsu garastāvokli, miega kvalitāti, vēdera izeju, nagu un matu stāvokli, mūsu domas u.c. Ēdiens ietekmē pilnīgi visas mūsu dzīves jomas, kad spējam izprast savu ķermeni un kā tas darbojas varam mainīt savu dzīves kvalitāti,” stāsta Kristīna.
“Strādājot ar cilvēkiem esam kā viena komanda, mans mērķis ir palīdzēt cilvēkiem atgūt optimālu veselības stāvokli, vairot viņā enerģiju un prieku. Gribu dalīties savā pieredzē un zināšanās, lai padarītu pasauli labāku. Uztura terapija balstās uz zinātniskiem pētījumiem un funkcionālās medicīnas modeli. Terapijas laikā izprotu katra indivīda ķermeni un tā īpatnības, kāds ir jūsu dzīvesveids, kāda ir jūsu ēdienkarte, garastāvoklis ikdienā, izstrādājot specializētu plānu tieši priekš katra individuāli. Terapijas ilgums ir atkarīgs no cilvēka, bet parasti tas ilgst četras līdz piecas nedēļas. Cilvēkam jābūt gatavam mainīt savu dzīvesveidu un ieradumus, kas līdz šim gandējuši veselību,” teic Kristina.

Uztura terapija palīdzēja izprast manus ēšanas paradumus un kā tas ietekmē pašsajūtu. Sapratu, ko uzturā lietoju par daudz un ko par maz. Katrā ziņā, ēšanas paradumus kā jau visus ieradumus mainīt ir grūti. Viss sākas pamazām. Ar nelielu piespiešanos un stingrību varam mainīt savus ieradumus, kas būtībā gandē mūsu veselību. Tas nebūt nav viegls uzdevums, taču ieguvēji būsim mēs paši. Sniegtos norādījumus centos ievērot pilnībā, tas viennozīmīgi bija kaut kas jauns un nepierasts, tāpēc dažkārt man aizmirsās, ka man vispār kaut kas ir jādara. Pēc ēdienreižu nogurums gan nav iznīdēts pilnībā, taču jūtos enerģiskāka nekā parasti. Tā bija noderīga pieredze, kas atgādināja par to, cik svarīgs ir sabalansēts uzturs. Dīvaini, cik sīkas un šķietami nenozīmīgas pārmaiņas spēj ietekmēt visu manu veselumu. Arī okeāns sastāv no sīkiem ūdens pilieniem. Viss ir saistīts, tāpēc katra izvēle, ko izdarām ietekmē  mūsu būtību kopumā. Tāpēc veidosim mūsu mikro un makro kosmosu spēcīgu, spožu, veselu, mirdzošu, pilnu brīnišķīgiem mirkļiem un pieredzēm!

Lai skaisti!